Ir diezgan grūti noteikt, kurš pirmais ir izgudrojis kūpināšanas procesu. Šajā sakarībā eksistē daudzas dažādas hipotēzes, taču diez vai ir iespējams noteikt un apstiprināt kūpināšanas radītāju. Produktu sālīšana un kūpināšana bija pazīstama daudzām tautām jau gadsimtu senā pagātnē. Tādēļ, kurš ir bijis pirmais tagad ir grūti pateikt.
Taču ir daži vēsturiski fakti, kas apliecina, ka kūpināšanu nejauši uzsāka Somijas teritorijas mežu iedzīvotāji. Daži mednieki devās medībās. Viņu medījuma meklējumi izrādījās veltīgi. Nesaprotamu iemeslu dēļ visi dzīvnieki mežu pameta. Visbeidzot medniekiem izdevās noteikt zvēru bēgšanas iemeslu – tas notika ugunsgrēka dēļ. Dega lielas meža platības, uguns ātri izplatījās mežā no ziemeļu puses. Šajā ugunsgrēkā gāja bojā daudz dzīvnieku, viņi nespēja izglābties.
Kad ugunskurs norima, mežā bija palikuši daudzi apdeguši dzīvnieku ķermeņi, daži bija pa pusei sadeguši. Viens no medniekiem, kura vārds bija Suomenens, uzdrošinājās pagaršot apdegušo dzīvnieku gaļu. Viņš ievēroja, ka smarža ir patīkama, tai bija ceptas gaļas aromāts. Tad viņš uz ugunskura izcepa gaļu līdz pilnai gatavības pakāpei. Liela daļa no dzīvnieka ķermeņa palika uz iesma virs ugunskura dūmiem. Pēc dažām stundām ar dūmiem piesūcinātā gaļa ieguva skaistu nokrāsu, un tās garša bija lieliska.
Tādā veidā, pateicoties meža ugunsgrēkam, cilvēki apguva gaļas pagatavošanu dūmos. Šāds brīnišķīgs un gards pagatavošanas veids ātri izplatījās visā apkārtnē, un cilvēki sāka kūpināt ne tikai mājlopu gaļu, bet arī zivis un medījumus.
Gaļas kūpināšanu pazina ne tikai somi, šo gatavošanas paņēmienu piemin romieši, grieķi, galli, briti un klejojošās mongoļu ciltis.
Daudz vēlāk kūpināšanu sāka pielietot arī citiem produktiem, tādiem kā siers, dārzeņi un dažādi augļi.
Mūsu senči arī nodarbojās ar kūpināšanu. Par šo faktu stāsta senie zīmējumi uz klinšu sienām, kuri ir vēl saglabājušies no paleolīta laikmeta. Arheologi ne vienu reizi vien ir atraduši tam apliecinājumus. Klinšu zīmējumos ir radzamas ainas, kad vīrietis no medībām pārnes gaļu vai nomedītu putnu, bet sieviete to gatavo virs uguns, aplaistot ar dažādu zāļu novārījumu. Lai gaļu pēc iespējas ilgāk varētu uzglabāt, to dūmos kūpināja vairākas stundas.
