Ja esi kādreiz sagriezis sulīgu steiku un redzējis, kā pa šķīvi izplūst sarkanīgs šķidrums, visticamāk, esi sev jautājis: "Vai šīs ir asinis?" Īsā atbilde – nē!
Kāpēc steiks nevar saturēt asinis?
Kad liellopi tiek nokauti kautuvē, visi dzīvnieka asinsvadi tiek pārgriezti un asinis tiek notecinātas. Tas ir gan higiēnas, gan pārtikas drošības standarts. Rezultātā steika gabals, ko tu nopērc, nesatur asinis – tās jau sen ir notecinātas un gaļā asiņu vienkārši nav.
Kas tad īsti ir šis sarkanīgais šķidrums?
Šis šķidrums sastāv no:
Ūdens (līdz pat 75% gaļas sastāva) un
Mioglobīna – proteīna, kas atrodas muskuļos un piesaista skābekli
Mioglobīns ir tas, kas dod gaļai šo sarkano nokrāsu. Jo vairāk mioglobīna, jo tumšāka gaļa – piemēram, liellops ir daudz tumšāks nekā vista, jo tajā ir vairāk šī proteīna.
Kāpēc šķidrums izdalās?
Kad gaļa tiek grilēta (uzsildīta), muskuļu šķiedras saraujas un izspiež ūdeni un mioglobīnu uz gaļas virsmas. Tas ir dabisks process – gluži kā sula, kas izdalās, spiežot apelsīnu.
Daži fakti, kas jāzina grilētājam:
✅ Nav asiņu – viss sarkanīgais šķidrums ir gaļas sulas un mioglobīns.
✅ Lielāks gatavības līmenis = mazāk šķidruma – labi izcepts steiks būs sausāks, jo sula izgaros.
✅ Atpūtināšana ir svarīga! – ļaujot steikam 5–10 minūtes atpūsties pēc grilēšanas, sula vienmērīgāk sadalīsies un neiztecēs uzreiz, kad sagriezīsi gabalu.
Ko atcerēties grilējot?
- Nespaidi steiku ar lāpstiņu vai dakšu pārāk bieži – tā tu "izspied" ārā sulu.
- Grilē augstā temperatūrā, lai "aizzīmogotu" gaļas virsmu.
- Vienmēr atpūtini steiku pirms pasniegšanas.
Nākamreiz, kad kāds pie grila teiks: "Šis steiks ir pārāk asiņains!" – tu zini, ko atbildēt. Tas nav asinis, tas ir dabīgs gaļas sulas un mioglobīna maisījums, kas padara steiku sulīgu un gardu.